PAR VĪNA AKADĒMIJU

„Vīna akadēmija” ir viena no izglītojošā vīna projekta „ES vīni Baltijas valstīs” aktivitātēm. Eiropas Savienības atbalstīto izglītojošo vīna projektu „ES vīni Baltijas valstīs” 2012.—2015. gadā īsteno „Baltijas dzērienu rūpniecības alianse” (ABBI). Tāda veida un mēroga projekts, ko finansē Eiropas Savienība, Baltijas valstīs ir pirmais.

Plašāk

PAR VĪNA AKADĒMIJU

„Vīna akadēmija” ir viena no izglītojošā vīna projekta „ES vīni Baltijas valstīs” aktivitātēm. Eiropas Savienības atbalstīto izglītojošo vīna projektu „ES vīni Baltijas valstīs” 2012.—2015. gadā īsteno „Baltijas dzērienu rūpniecības alianse” (ABBI). Tāda veida un mēroga projekts, ko finansē Eiropas Savienība, Baltijas valstīs ir pirmais.

Tā mērķis ir lietuviešus, latviešu un igauņus labāk iepazīstināt ar Eiropas valstu vīniem, kam ir aizsargātas izcelsmes, ģeogrāfiskās un vīnogu šķirnes norādes, mācīt atšķirt un izvēlēties sev piemērotu vīnu par pieņemamu cenu, sniegt zināšanas un popularizēt atbildīgu lietošanu. Projekts aptver piedalīšanos dažādos gadatirgos, izstādēs, pasākumos speciālistiem un lietotājiem, mācības, seminārus, informācijas sniegšanu presē, internetā un tirdzniecības vietās.

 

Ko stāsta etiķete?

Eiropas Savienībā vīnu ražošana, marķēšana, tirdzniecība un kontrole tiek veikta, balstoties uz tieši piemērojamo Eiropas Padomes regulu Nr. 555/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju. Šī regula ir jāievēro visu Eiropas Savienības dalībvalstu vīnu ražotājiem un pārdevējiem.

ES vīni pēc kvalitātes un kontroles līmeņi, tiek iedalās 3 galvenajās kategorijās:

 

Vīns –

Vīni, kas ražoti no jebkurā Eiropas Savienības vietā audzētām vīnogām un kam piemērojamas tikai vispārējās Eiropas Savienība spēkā esošās vīna kvalitātes prasības.

Vīns ar aizsargātu cilmes
vietas nosaukumu (ACVN) –

Vīni kas izgatavoti no konkrētās Eiropas Savienības dalībvalstu noteiktajās teritorijās audzētām vīnogu škirnēm. Šajās teritorijās vīndarīšana ir ierobežota ar stingriem noteikumiem un tiek veikta vietējo vīna organizāciju kontrole. Šīs kategorijas vīna kvalitāte un īspašības ir atkarīgas galvenokārt vai vienīgi no ģeogrāfiskās vides.

Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AGIN) –

Vīni, kas ražoti noteiktos Eiropas Savienības dalībvalstu ģeogrāfiskos reģionos, kam piemērojamas noteiktā reiģona spēka ekošās papildu vīnogu audzēšanas un vīna ražošanas prasības. Vīna īpašo raksturu un kvalitātes līmeni nosaka ģeogrāfiskā vīnogu ražošanas vieta.

Reģionu karte

Uzklikšķiniet ar peli uz vēlamajām valstīm un uzziniet par šo valstu dažādu reģionu vīniem.

FRANCIJA

Francija, kaut arī tā nav vissenāk vīnu ražojošā valsts, ir kvalitatīva vīna ražošanas līdere pasaulē. Kaimiņzemju un tālu zemju vīndari pēc būtības ir spiesti kopēt francūžu pieredzi, jo tieši šajā valstī izdomāta vīnogu šķirņu klasifikācija, ko ierasts izmantot visās ES valstīs, kas ražo savu vīnu.

Francūžu vīndari atklāja dubulto fermentāciju dzirkstošā vīna ražošanai, pirmie izmēģināja jaunā vīna ražošanas metodes un saprata jaunu muciņu, kuras, protams, ražotas no Francijas mežos augoša ozola, sniegto labumu vīna kvalitātei.

Visā pasaulē popularitāti ieguvušā Merlot, Chardonnay, Pinot Noir, Gewurztraminer, Pinot Gris un Syrah vīnkoku vīna ražošana neapšaubāmi vislabāk izdodas tieši Francijā.

Francijas vīna garšai raksturīgas dažādas īpatnības, tomēr visvairāk tas izceļas ar savu daudzveidību! Tieši tas ir lielisks iemesls, lai atklātu Francijas vīna garšu.

Šampaņa (Champagne)

Francijas ziemeļos esošajā Šampaņas reģionā tiek ražots pasaulē slavenākais dzirkstošais vīns — Šampanietis! Vēsais klimats un krītainā augsne rada gandrīz vai ideālus apstākļus dzirkstošā vīna ražošanai paredzēto ogu audzēšanai. Visvairāk vīnkoku platības aizņem Pinot Noir, Pinot Meunier un Chardonnay vīnogas, tomēr, rūpīgāk meklējot, var sastapt arī Petit Meslier, Pinot Blanc un Arbanne vīnkokus.

Bordo (Bordeaux)

Apmēram 100 000 hektāru platībā pie Atlantijas okeāna esošo reģionu var saukt par sarkanvīna „tēvu”. Tieši te tika izmēģināta un vēlāk citur aizsākta prakse sarkanvīnu nobriedināt mucās!

Bordo vīns tiek dēvēts tikai mazo vīna lauku nosaukumus: Pauillac, Margaux, Sauternes un tml., Bordo sarkanvīns tiek ražots no Cabernet Sauvignon, Merlot un Cabernet Franc vīnogu šķirņu ražas. Bordo vīndari visbiežāk ražo jauktas ražas sarkanvīnu. Šī izvēle ļauj optimizēt slikto laika apstākļu ietekmēto ražas kvalitāti. Bordo sarkanvīns parasti ir visai tumšs, izturēts tas iegūts brūnganu nokrāsu.

Burgundija (Bourgogne)

Burgundija ir īsta vīnziņu Meka, jo vēsā klimata un retās kaļķakmens augsnes kombinācija ļauj ražot vīnu ar visai maigu garšu. Mazo vīna darītavu vīna dēļ parasti sacenšas visas pasaules pircēji.

Burgundijas vīna garšu atšķirt nav grūti. Vispirms tādēļ, ka baltvīns tiek ražots tikai no Chardonnay, bet sarkanvīns tikai no Pinot Noir vīnkoku ražas.

Burgundijas vīndari nevairās savu vīnu briedināt ozolkoka mucās, gudri izvēloties ne tikai jaunas mucas.
Vīndari savu audzēto ražo visbiežāk marķē, izvēloties nevis Chateau, bet „Domaine” nosaukumu. Kvalitatīvāko vīna lauku vīns oficiāli tiek marķēts ar Premier Cru, bet pats kvalitatīvākais — ar Grand Cru nosaukumu.

Elzasa (Alsace)

Elzasa — nostūrītis Francijas austrumos, kas pēc sava klimata nav līdzīgs nevienam citam Francijas vīna lauku apvidum. Lielais attālums no okeāna un lietus mākoņiem ceļā stāvošie Vogēzu kalni klimatu padara sausu. Vīnogu audzēšanas sezona Elzasā ir gara, tāpēc raža nobriest lēnāk, vīnam piešķirot nesalīdzināmu aromāta koncentrāciju un garšas intensitāti.

Vēsā klimata dēļ vīna laukos biežāk izdodas nesajaukta, vienas vīnogu šķirnes ražas vīna ražošana. Elzasas vīndari to ir sapratuši jau sen, tāpēc tie ir kvalitatīva vīna koncepcijas autori, kas par citiem agrāk sākuši savu vīnu marķēt ar vīnkoku šķirņu nosaukumiem.

Visai aromātiskais Elzasas vīns pašlaik ir vēl pieprasītāks, jo bez ierastā ēdiena to sāk kombinēt ar austrumzemju virtuvju ēdieniem.

Luāra (Loire)

Luāras upes ielejā apmetušies vīndari priecājas par pasaulē gandrīz vai vislabākajām Chenin Blanc un Sauvignon Blanc vīnogu augšanas vietām.

Vīna garšu dažādība ir liela — no pavisam viegliem līdz intensīviem un smagiem, no sausiem līdz neprātīgi saldiem.

Te tiek ražots dzirkstošais vīns Cremant de Loire, kas gan nelepojas ar cēlo šampanieša nosaukumu, bet kvalitātē gandrīz neatpaliek.

Ronas upes ieleja (Cotes du Rhone)

Francijas dienvidos esošais Ronas upes ielejas vīna apvidus — viena no nozīmīgākajām vietām kvalitatīva vīna ražošanā.

Ronas upes ielejā ražotais sarkanvīns un gan līdzīgs, gan atšķirīgs. Ronas ielejas ziemeļu daļā sarkanvīns tiek ražots tikai no Syrah šķirnes vīnogām. Tas ir ļoti tumšs, ar ļoti izteiktu jāņogu, plūmju, dūmu, aveņu, garšvielu smaržu un garšu, smagu ķermeni. Tāds vīns tiek ražots Cornas, Crozes — Hermitage, Cote Rotie, kā arī Hermitage vīna laukos. Ronas ielejas dienvidu daļā kopā ar Syrah izmanto arī Mourvédre, Grenache, Carignan un citu vīnkoku šķirņu ražu. Chateauneuf-du-Pape, Gigondas, Vacqueyras, Rasteau vīna laukos. Baltvīns Ronas ielejas dienvidu daļā tiek ražots no Roussanne, Marsanne, Viognier, Grenache Blanc un citām vīnogu šķirnēm. Vidēja auguma baltvīni ražošanu vislabāk izdodas Chateauneuf-du-Pape bei Cotes du Rhone vīna laukos.

Langedoka — Rusijona (Languedoc — Roussillon)

Tas ir pasaulē lielākais vīna reģions, kurā tiek ražots pavisam atšķirīgas garšas vīns. Tradicionālais Langedokas — Rusijonas vīns tiek sajaukts no daudzām atšķirīgām vietējo vīnogu šķirnēm, tomēr tagad populārākie šī reģiona vīni tiek ražoti tikai no starptautiskajām vīnogu šķirnēm Chardonnay, Cabaernet Sauvignon vai Syrah.

 

 

 

ITĀLIJA

Itālija ir viena no galvenajām vīna ražotājvalstīm. Vīnogas te tiek audzētas jau gandrīz 3000 gadus. Itālijas vīna ražošana ilgi bija ļoti tradicionāla, bet pēdējie 50 gadi ir nozīmīgu pārmaiņu laiks. Pateicoties itāliešu radošajam raksturam, tagad te ir daudz lieliskas garšas, nelielos daudzumos ražota vīna. Pasaulē Itālija izceļas ar lielu tradicionālu, tikai Itālijai raksturīgo vīnogu daudzveidību. Ir saskaitītas vairāk nekā 500 vietējās Itālijas vīnogu šķirnes, no kurām tiek gatavots kvalitatīvs vīns.

Alto-Adidže (Alto-Adige)

Ja visa Itālija slavena ar saviem sarkanvīniem, Alto-Adidže ir baltvīnu ražošanas reģions. Te tiek ražoti paši aromātiskākie Itālijas baltvīni, kuri pudelē var briest gadu desmitiem. Tiesa, Alpu piekājē esošajā reģionā aug vīnkoki, kas nav raksturīgi visai pārējai Itālijas daļai — Pinot Bianco, Müller-Thurgau, Gewürztraminer, Sauvignon Blanc, Riesling un Chardonnay. Bagātās garšas sarkanvīni tiek ražoti no te izsenis augošajām Cabernet Sauvignon, Merlot un vietējo Lagrein vīnogu šķirnēm, bet aromātiskie — no Pinot Noir un vietējās šķirnes Trollinger (Schiava). Interesantākais, ka visas šīs vīnogas var izmantot vīnu ražošanai, kas marķēti ar Alto Adige DOC.

Pjemonta (Piemonte)

Itālijas ziemeļrietumos atrodas Pjemontas reģions — lielas daļas itāliešu vīnu dzimtene. Tieši tāpat kā Francijas Burgundijā, Pjemontas vīna garša un aromāts cieši saistīts ar Pjemontas kulināriju, vīna un ēdiena garša kopā veido spēcīgu, bagātīgu, individuālu, nobriedušu kombināciju. „Piemonte”, iztulkojot no itāliešu valodas, nozīmē „pie kalniem” — šajā gadījumā pie Alpiem. Tikai 5% Pjemontas vīnogu lauku formāli uzskatāmi par augošiem līdzenumos, visu pārējo daļu aptver pakalni un nogāzes. Katra nogāze ir pavisam citāda —citā leņķī pret horizontu, bet tas nosaka skaidri nošķiramu un individuālu mikroklimatu katrā vīnogu laukā.

Toskāna (Toscana)

Toskānas karstais klimats ir šī reģiona priekšrocība. Sarkanvīna ražotājiem tas dod iespēju darīt vīnu no pilnīgi gatavas vai pārgatavojušās Sangiovese vīnkoku ražas.
Agrāk tika uzskatīts, ka Toskānā audzēto Sangiovese vīnogu vīns (Carmignano DOCG, Brunello di Montalcino DOCG, Chianti Classico DOCG, Vino Nobile di Montepulciano DOCG, Toscana IGT) bez citu vīnogu šķirņu izejvielas piemaisījuma nevar būt garšīgs izejvielas nepietiekamā aromāta dēļ. Atrastās atbilstošās Sangiovese šķirnes variācijas, labi izvēlēts vīna lauku novietojums un mazais ražīgums Sangiovese vīna kvalitāti pacēla neredzētos augstumos.

Veneto (Veneto)

Ap Venēciju un Veronu esošais Veneto vīna reģions ir viens no nozīmīgākajiem Itālijā. Pašlaik pasaulē ļoti populārais Valpolicella, Soave, Bardolino un Amarone vīns tiek ražots tieši Veneto vīna laukos. Lielākā daļa no populārā itāliešu Pinot Grigio arī tiek ražota no Veneto vīna laukos augušām ogām.

Mēreni siltais Veneto vīna lauku klimats ļauj darīt gan vieglu, gan izteiktas garšas vīnu. Tā kā lielākā daļa no slaveno vīna lauku vīna tiek ražota no šķirņu maisījuma, tad etiķetē vīnogu šķirnes nosaukumi netiek minēti.

Slavenākais Veneto vīnogu vīns ir Amarone della Valpolicella DOC. Unikāls, ražots no rokām plūktas Valpolicella vīna laukos audzētas Corvina, Rondinella, Sangiovese un Molinara ražas. No parastā vīna garšas tas atšķiras ar to, ka novāktā raža mākslīgi tiek vītināta vēdināmā telpā uz plauktiem līdz pat 4 mēnešiem. Sažuvušo vīnogu sula iegūst īpatnēju aromāta koncentrāciju. Vīns tiek nobriedināts mucās pat 2,5 gadus, tomēr glāzē ozola aromāts neaizēno izteikto ķiršu, plūmju un garšaugu smaržu, kā arī patīkami izteikto garšu.

Umbrija (Umbria)

Umbriju bieži aizēno vairāk uz ziemeļiem esošā varenā Toskāna. Bet žēl. Umbrijā ir daudz salīdzinoši lēta vīna. Bieži pat Toskānas vīndari steidz iepirkt zemes Umbrijā, jo te labvēlīgāko klimatisko apstākļu dēļ labāk padodas ražot labākas garšas baltvīnus. Aizvien biežāk ievērojamie Toskānas vīndari savās ozola mucās fermentēto baltvīnu ražošanu pārceļ uz Umbriju, bet vīnu marķē Umbria IGT.

Abruco (Abruzzo)

Svarīgākā Abruco reģiona vīnoga — Montepulciano. Tie vīndari, kas izmanto jauninājumus, pēc ražas izspiešanas vēsā temperatūrā skalo šo vīnogu sulu. Tā iegūst izteiktu krāsu, intensīvu smaržu. Montepulciano vīnu aizvien biežāk nobriedina maza tilpuma ozolkoka muciņās, kuras bagātina tā aromātu ar koka notīm.
Baltvīns Abruco reģionā visbiežāk tiek ražots no Trebbiano vīnogu ražas. Pašlaik bez briedināšanas ozolkoka mucās gatavotais vīns parasti atgādina citrusaugļu, puķu, ābolu un zāles smaržu. Tā garša ir lieliska bez papildus izturēšanas.

Apūlija (Apulia)

Dienviditālijas „zābaka papēdis” ir vieta, kur tiek darīts sarkanvīns ar izteiktu garšas intensitāti. Karsējošie saules stari, ar minerālvielu komponentiem piesātinātā augsne un daudzie vecie vīnkoki veido īpašu kombināciju. Visai intensīvās  garšas Apūlijas vīns viegli konkurē un ar īpatno garšu apsteidz Jaunās Pasaules valstu vīnu.
Šajā Dienviditālijas reģionā izveidojusies ekonomiskā situācija vīnu ļauj saražot lētāk. Apūlijas reģiona karognesējs — sulīgs izteiktas garšas sarkanvīns no Primitivo vīnogu ražas. Tā ir vairāk nekā 100 gadus Apūlijā audzēta vīnkoku šķirne, kas reģionā ienākusi no Horvātijas.

Sicīlija (Sicilia)

Pašos Itālijas dienvidos esošajā Sicīlijas salā valda klimatiskie apstākļi, kas ļauj te ražot lētu, tomēr ļoti kvalitatīvu vīnu. Pašās XX gs. beigās sākušās vīna ražošanas tradīciju pārvērtības stipri izmainīja Sicīlijas vīna industriju — sākās tiekšanās nevis pēc kvantitātes, bet pēc kvalitātes. Radās vīna ražošanas saimniecības, kas ražo īpašas kvalitātes vīnus. Sicīlijas sala vēl atšķiras ar to, ka gandrīz viss tajā ražotais vīns ir no vīnogām, kas sastopamas tikai šajā salā. Visai bieži vīns tiek marķēts tikai Sicilia IGT un uz etiķetes norādītas vīna ražošanai izmantotās vīnogas.

 

 

 

 

SPĀNIJA

Pēdējā laikā, apsteidzot citu zemju vīndarus ražošanas jaunumu ieviešanā, spāņi ir sasnieguši līdz šim vēl neredzētu vīna kvalitāti. Spānijas vīna ražošana mainās ātrāk par vīnu tradīciju nesaistītajās Jaunās pasaules valstīs, tāpēc garša vilina ar saviem jaunumiem. Kaut arī tai pieder lielākās vīna lauku platības pasaulē, Spānija nav valsts, kas saražo visvairāk vīna. Tas izskaidro kopējo Spānijas vīna kvalitāti, jo vīnkoki, kas nenes lielas ražas, dod iespēju ražot īpaši aromātisku vīnu.

No Spānijā audzētajām 80 nozīmīgākajām vīnkoku šķirnēm tiek ražots gan sajaukts, gan nesajaukts vīns. Tā kvalitāte ir atkarīga nevis no sajaukšanas, bet no iegūtās vīnogu ražas īpašībām. Vīnkoku šķirnes nosaukums vīna etiķetē patērētājiem stipri atvieglo vīna izvēli.

Larjoha (La Rioja)

Larjoha ir pasaulē pazīstamākais Spānijas vīna reģions, kas ar augstas kvalitātes vīniem ir slavens jau no XIX gs. vidus. Ne velti spāņu Bordo vīnkopības vēsture saistāma ar slaveno Francijas reģionu, jo tieši te atbraucēji no Bordo novada sāka ieviest viņiem pazīstamās kvalitatīvā vīna ražošanas tradīcijas. Larjoha ir vīnkopības novads, kurā visagrāk Spānijā uzsāka ražot vīnu. Sarkanvīna ražošanai izmanto Tempranillo vīnogas, bet baltvīna — Viura.

Kastīlija un Leona (Castilla Y Leon)

Tas ir lielākais Spānijas vīnkopības reģions. Klimats diezgan skarbs — īsas karstas vasaras nomaina vēss rudens. Ziemā temperatūra nereti nokrīt zemāk par -10°C, bet salnu draudi saglabājas līdz pat maija vidum. Reģionā izplatītie Tempranillo vīna lauki nereti tiek saukti par labākajiem Spānijā, tajos parasti tiek ražots sarkanvīns.

Katalonija (Catalunya)

Katalonijas reģionā ir viena no nozīmīgākajām dzirkstošā vīna apelācijām pasaulē — Cava DO. Šeit dzirkstošais vīns tiek ražots tikai klasiskās, pudelē notiekošās dubultās fermentācijas veidā. Ar šo dārgāko dzirkstošā vīna ražošanas metodi apstrādā ne tikai Parellada, Xarel-lo, Macabeo, bet arī Chardonnay, Pinot Noir ražu. Brut stila dzirkstošais vīns visā pasaulē tiek novērtēts ne tikai kvalitātes, bet arī pievilcīgās cenas dēļ.

Aragona (Aragon)

Aragonas reģions atrodas Ebro upes baseinā, kalnu ieskauts. Nabadzīgajā augsnē vīnkoki dod nelielu, tomēr ļoti izcilas garšas vīnogu ražu. Visbiežāk vīnkoki netiek veidoti, tāpēc ražu var novākt tikai rokām. Dominē Carinena, Garnacha, Syrah, Macabeo un Chardonnay vīnogas.

Valensija (Valencia)

Dienvidaustrumu Spānijas daļā esošajā Valensijas reģionā dominē silts, Vidusjūras ietekmēts klimats. Tālāk no jūras, kur sākas augstienes un mālaino augsni nomaina kaļķakmens, ir lieliski apstākļi vīnogu audzēšanai. Pēdējos 20 gados šajā reģionā novērojams visai ievērojams lēciens vīna kvalitātes izaugsmē.

Mursija (Murcia)

Reģionā vīnkoki tiek audzēti augstu virs jūras līmeņa, tas ļauj tiem atdzist naktīs un nogatavināt labāk sabalansētas garšas ražu. Atsevišķās vietās diennakts temperatūru svārstību amplitūda sasniedz 25 grādus.

Augsne vīnkoku laukos ir smilšaina, pilna ar kaļķakmeni un citiem iežiem, un ļoti neauglīga, tāpēc piemērota vīnkoku audzēšanai.

Nokrišņu daudzums ir mazs, nesasniedz pat 300 mm gadā, tāpēc vīnkokiem ir mazāka raža, kas piemērota ļoti aromātiska vīna ar izteiktu garšu ražošanai.

Kastīlija-Lamanča (Castilla La-Mancha)

Reģions atrodas 500-700 m augstumā, kur valda ekstremāli klimatiskie apstākļi — garajās, vēsajās ziemās temperatūra nokrītas zemāk par 0°C. Vasarās dienā temperatūra nereti sasniedz pat 40°C. Neskatoties uz temperatūras atšķirībām, šajā reģionā tiek saražota puse visa Spānijas vīna. Tiesa, liela daļa vīnkoku ražas tiek izmantota arī brendija ražošanai.

 

 

Austrija

Austrija, kaut arī tajā nesaražo daudz vīna, ir visai ievērojama ar savu unikālo vīna garšu. Vēl nesen speciālisti Austrijas vīnu sauca par vislabāko no mazāk pazīstamajiem vīniem Eiropā, taču tagad bez austriešu vīna nevar iztikt pasaules slavenākie restorāni. Šīs sekmes nav nejaušas, jo 1993. gadā Austrijā stājās spēkā pasaulē stingrākie vīna kvalitāti un cilmi regulējoši likumi!
Austrijas vīns nav līdzīgs vācu vīnam, jo Austrijā valda Centrāleiropas klimats ar īsām, aukstām ziemām un garām, siltām vasarām. Tieši Austrijas garais rudens un pietiekamais mitrums rada vislabākos apstākļus Eiropā, lai ražotu augstvērtīgu saldo vīnu!
Austrijā iestādīts apmēram 45820 ha vīna dārzu, kurus pārvalda nelielu vīna dārzu īpašnieki, kas visbiežāk ražo atšķirīgas garšas vīnu. Šīs valsts vīndari labprāt mācās no pieredzes bagātākiem kolēģiem, drosmīgi ievieš inovācijas. Austrijas vīnkopībā ir visai izteikta ekoloģiskās vīna ražošanas kustība, aizvien vairāk vīndaru izvēlas biodinamisko vīnogu audzēšanas paņēmienu.

Valsts vīna lauki sadalīti trīs reģionos: Lejasaustrijā - Niederösterreich (27128 ha), Burgenlandē - Burgenland (13,840 ha) un Štīrijā - Steiermark (4,240 ha). Šajos reģionos, tāpat kā citās valstīs, izdalīti vēl mazāki vīna lauki. Atsevišķi izdalīti galvaspilsētas vīna lauki – Vīne (Wien) (612 ha). Ar nosaukumu DistrictusAustriaeControllatus (latīņu val. „kontrolēts Austrijas reģions”) vai DAC tiek marķēti atšķirīgu reģionu kvalitatīvie vīni, kas atbilst stingrajām kvalitāti un cilmi regulējošajām likumu prasībām.

Lejasaustrijas reģions tiek iedalīts četros rajonos, kuros dažādu augšanas apstākļu dēļ, kā arī vīna ražošanas īpatnību dēļ, tiek ražots atšķirīgs vīns:
Kremstāles (Kremstal) DAC vīna lauki atrodas Donavas upes ielejā, kuras terasēs tiek audzēti Riesling un Grüner Veltliner vīna koki. Ilgais ražas ienākšanās laiks nosaka koncentrēto Grüner Veltliner aromātu un garšu, ko droši var salīdzināt ar Chardonnay no Ziemeļburgundijas. Riesling Kremstal DAC vīns izceļas ar smagāku ķermeni, salīdzinot ar Francijas vai Vācijas Riesling.
Citos Lejasaustrijas vīna laukos: Kamptal DAC, Weinviertel DAC, Carnuntum, Traisental DAC, Wagram, Thermen visbiežāk tiek ražots viegla ķermeņa, aromātisks vīns ar minerāla rakstura niansēm.

Burgenlandes reģions karstākā klimata dēļ ir slavens ar sarkanvīnu no Austrijas Zweigelt un Blaufränkisch šķirnes vīnkoku ražas, kā arī visbiežāk talantīgi radītiem šo vīnkoku vīna savstarpējiem maisījumiem vai kombinācijām ar starptautiskajām šķirnēm Cabernet, Merlot vai pat Syrah. Taču lielākā šī reģiona īpatnība – katru gadu bagātīgi tiek ražots augstvērtīgs saldais vīns. Šo unikālo iespēju sniedz migla, kas katru rudeni paceļas no seklā Neizīdlerezē (Neusiedlersee) ezera un ļauj viegli saražot vīnu no „cēlās puves” skarto vīnogu ražas.

Štīrijas vīna lauki, kas vēl tiek iedalīti dienvidu, dienvidaustrumu un rietumu, ir slaveni ar īpaši lielisko Sauvignon Blanc, Chardonnay vīnu, kas sākts ražot visai nesen, kā arī ar sārtvīnu – kas tiek dēvēts par tradicionālu delikatesi.

Vācijas vīns

Latvijas cilvēki pazīst daudz produktu, kas dara slavu Vācijai, taču par Vācijas vīnu zināms patiešām maz. Bet vēl pavisam nesen ir bijuši vēstures periodi, kad šīs valsts vīns vienkārši tika dēvēts par vislabāko! Tagad vācu vīndaru produkcija atkal ir pieprasīta visā pasaulē, tāpēc tas ir lielisks iemesls, lai vairāk uzzinātu par Vācijas vīnu.

Mozele

Reģions Rietumvācijā, kas plešas gar tāda paša nosaukuma upi, ir viens no slavenākajiem visā pasaulē. Tā vēsajā klimatā vīnkoki visticamāk ražu nespētu nogatavināt, taču Mozeles vīna lauki izveidoti stāvajās upes dienvidu nogāzēs, ko karsē saules stari. Mozeles vīnam īpašu raksturu piešķir no slānekļa iežiem dabīgi izveidojušās šķembu nogāzes. Tā izaudzētas vīnogu ražas vīns iegūst citur neatkārtojamu minerālu sajūtu. Gandrīz viss Mozeles vīns ir ekskluzīvs roku darba produkts, jo stāvajās nogāzēs vīnogas var novākt tikai pieredzējuši ogu vācēji. Vislabāk Mozelē izdodas dažādi vīni no Riesling vīnogu šķirnes ražas.

Pfalca

Šis Vācijas dienvidrietumu reģions ir ar īpaši karstu klimatu, tāpēc tur tiek ražots ne vien baltvīns, bet arī sarkanvīns. Karstais gaiss ļauj ražot ļoti aromātisku un brīnišķīgu sausas garšas vīnu, tāpēc Pfalcā saldais vīns tiek ražots tikai īpašos gados. Pfalcas vīna priekšrocība – liela ģeoloģiska augsnes dažādība, tāpēc brīnišķīgi pagatavots atšķirīgu vīna lauku Riesling vīns ir patiešām daudzveidīgs, tāds, kas uzvēdī ar citur neatkārtojamu smaržu.

Riesling vīns

No šīs vīnkoku šķirnes ražas iegūto vīnu droši vien var saukt par visu laiku labāko, jo Riesling vīns lieliski izdodas gan ar sausu, gan saldu garšu. Dažādos vīna laukos audzēto vīnogu ražas vīns ir patiešām nevienāds. Tas var būt ar pavisam vieglu vai ļoti izteiktu garšu. Iepriekš minētās priekšrocības tikai uzsver iespēju pat necilu vīnu ilgi izturēt pagrabā!

Vīnu, kam jau ir pustūkstoti gadu sena vēsture, sāka ražot Vācijā. Šajā zemē Riesling šķirnes vīnkoki dod vislabāko vīnu, jo to audzēšanai ir piemērots tikai vēss klimats un neauglīga augsne.Gaišās krāsas vīns vienmēr smaržo pēc puķu un augļu koku ziediem, āboliem, dažādiem citrusaugiem un tropiskajiem augļiem. Viegla vai vidēja ķermeņa vīns labi sader ar visdažādākajiem ēdieniem.

Sazinieties

Nosūtīt